Džiu džitsu (angliski- jiu-jitsu, ju-jitsu, jujitsu, jiu-jutsu) ir japāņu tuvcīņas stils, kura mērķis ir, nepielietojot ieroci vai arī pielietojot īsu ieroci, uzvarēt apbruņotu vai neapbruņotu pretinieku. No japāņu valodas '''Jū'' var tulkot kā ''lokans'', bet ''Jutsu''- kā ''māksla'' vai ''tehnika''. Džiu džitsu mērķis ir tā vietā lai ar pretinieku mērotos spēkiem, pretinieka spēku pielietot pret viņu pašu. Džiu džitsu plaši izplatījās feodālajā Japānā samuraju vidū- kā māksla neapbruņotam vai arī bruņotam ar ļoti īsu ieroci uzvarēt pretinieku. Ņemot vērā, ka kaujas situācijā sitienu tehnikas pret bruņotu pretinieku izrādījās diezgan neefektīvas, džiu džitsu tehnikas pamatā lielākoties bija iedarbība uz pretinieka sāpju punktiem un locītavām, kā arī metieni. Džiu džitsu tehnikas tika attīstītas lai pretinieka spēku izmantotu pret viņu pašu.
... |